|
Foto:naturephoto-cz |
Latvijā ir 3 čūsku sugas, bet tikai viena no tām ir
indīga un tā ir odze. Parastā odze (Vipera berus). Vienīga indīgā čūska
Latvijā! Viņas var atpazīt pēc zigzagveida raksta (citreiz raksts var būt ar
taisniem galiem) uz muguras. Pēc nokrāsas viņas var būt dažādas - pelēkas,
tumšas kā ari odze var būt pilnīgi melna, bez nekāda zīmējuma .Pēc
pārziemošanas odzes parādās virs zemes parasti aprīlī vai maijā. Vasarā kā
slēptuvi odzes izmanto citu dzīvnieku alas, satrūdējušu celmu tukšumus, mīl
mitināties starp akmeņiem, mežmalās, meža ceļu malās, izcirtumos, krūmājos, sagulējušajā
pagājuša gada sausā zāle, sienā. Odzi var sastapt arī pie ūdens krātuvēm, tā kā
šis čūskas neslikti peld. Odzes var iemitināties arī pamestās celtnēs zem
veciem celtniecības materiāliem. Augustā un septembra sākumā odzes sāk dzemdēt
dzīvus mazuļus.
Riska zonas
|
Foto:naturephoto-cz |
Čūskas ir aktīvākas
dienas laikā, mīl sildīties saulītē: uz akmeņiem, uz taciņām, uz celmiem, uz
puduriem. Vasaras siltajās naktīs viņas ir īpaši aktīvas, var atrāpot pat līdz
ugunskuram. Pamanot čūsku, nevajag
tai tuvoties, aiztikt vai kaut kā citādi viņu kaitināt. Jo čūska kož tikai tad,
ja ir apdraudēta vai tai ir uzkāpts virsū, kā arī tad, ja tā tiek ņemta rokās.Satiekoties ar cilvēku
odzes parasti cenšas laicīgi aizrāpot. Tā kā čūska skaņu
uztver caur
vibrācijām, sajūtot vibrāciju, ko izdala tuvojošies cilvēka soļi, čūska cenšas
laicīgi aizrāpot. Tāpēc staigājot pa mežu ,jāiet ar smagiem soļiem, stingrāk
piesitot kājas pie zemes. Pa mīksta kūdraino augsni vai tikko uzrakto zemi , vibrācijas
gandrīz neizdalās un čūskai citreiz neizdodas laicīgi aizmukt.Negaidīti pārsteigta
čūska ieņem aizsardzības pozu, viņa šņāc, metās virsū ar brīdinājušiem
lēcieniem, kā arī seko kodiens, uz kuru viņu izprovocē kustības no apdraudējušā
objekta. Tāpēc satiekot odzi palieciet mierā, neveiciet straujas kustības.Jāuzmanās arī savos
piemājas dārzos un lauku sētās, jo sākoties karstam laikam odzes kļūst ļoti
aktīvas un var aizrāpot daudz tālāk no savam ierastajām dzīvesvietām (purviem,
mežiem).
|
Foto:herps.nature4stock
|
Kad iekosts, kas notiek?
Jo tuvāk kodiens galvai, jo bīstamāks. Čūskas koduma
vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes. Kodums uzreiz
izraisa stipras augošas sāpes. Pavasarī odzes inde daudz toksiskāka nekā
vasarā.Vietēja reakcija parādās
uzreiz pēc odzes koduma: sakosta ķermeņa vieta paliek apsārtusi, kļūst karsta,
uz augšu no koduma vietas sāk parādīties tūska, sakostā ķermeņa vieta sāk
piepampt.Kopēja reakcija parādās
pēc 15-20 minūtēm, bet var parādīties arī uzreiz. Sāk sāpēt un griezties galva,
parādās vājums, slikta dūša, vemšana, kļūst grūtāk elpot, stipri sitās sirds,
caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs
zilgani violeta.
Ko darīt?
|
Foto:fieldherpforum |
Ja ir iedzēlusi odze,
cietušo jānogulda, nekavējoties jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību - zvanot
uz tālruni 113, jo odzes kodums var izraisīt smagu alerģisku reakciju. Jāpalīdz
cietušajam nomierināties. Nedrīkst sakosto ķermeņa daļu kustināt, tas ir
būtiski, jo kustība paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
Sakosto roku vai kāju jāpaceļ uz augšu, tas arī mazinās iespēju ātrākai indes
izplatīšanai pa organismu. Pie koduma vietas jāpieliek kaut ko aukstu (ledu,
augstu termoforu), tas mazinās tūsku, kā arī sašaurināsies asinsvadi apkārt
koduma vietai, kas arī neļaus indei ātri izplatīties. Var iedot cietušajam 1-2
pret alerģijas tableti, piemēram: „Tavegīlu” vai „Suprastīnu”. Cietušajam
jāsaglabā mieru un daudz jādzer ūdeni. Nekāda gadījumā nelietot alkoholiskus
dzērienus, nedrīkst likt žņaugās (žņaugu ir vērts likt tikai uz īsu brīdi,
piemēram, kamēr sagatavojiet sērumu, ja tas ir paņemts līdzi). Nav ieteicams
piededzināt koduma vietu ,kā arī nav ieteicams atgriezt koduma vietu, lai
izsūktu indi.
Lai izvairītos no čūskas kodiena,
ejot mežā, staigājiet gumijas zābakos, kuros apakšā ir pavilktas vilnas zeķes.
Velciet stingras bikses, piemēram, džinsus.Nestaigājiet pa mežu vai pļavām ar
basām kājām. Lasot ogas vai sēnes, krūmājus labāk paplest ar garu koka
palīdzību. Pirms pietupties pie kāda satrūdējuša celma, drošībai pabakstiet to
ar koku.
Ja jums šīs raksts ir noderējis, iesakiet to arī saviem draugiem, nospiežot zemāk uz norādītajām podziņām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru